Latvijas Ārpustiesas parādu atgūšanas nozares pārskats par 2018.gadu

Ja skatāmies kopumā uz ārpustiesas parādu atgūšanas nozari, tad 2018.gadā tirgus ir audzis straujāk nekā pēdējos gados. Tikai LĀPPA biedru apgrozījums kopumā veido nedaudz vairāk kā 22 milj.EUR un tas ir par gandrīz 35% vairāk nekā 2017.gadā. 

Atsevišķi analizējot informāciju par produktiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būtiski ir pieaudzis cesijas darījumos pārņemto lietu skaits, vienlaikus samazinoties pārņemtajai parāda summai. Tas ir skaidrojams ar jau iepriekšējos gados aizsākušos tirgus tendenci, kad aizvien vairāk kreditoru slēdz tā saucamos regulārās cesijas līgumus, kuru ietvaros tiek cedēti prasījumi ar nelielu kavējuma termiņu un procenti par aizdevuma lietošanu saistību īpatsvarā ir salīdzinoši nelieli.

Savukārt pakalpojuma apjomi, kur ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumi tiek sniegti uz pilnvarojuma pamata, ir samazinājušies gan lietu skaita ziņā, gan arī parāda summas ziņā. B2B sektorā lietu skaits ir samazinājies par 17% un apstrādē nodoto parādu summa par 22%, savukārt B2C sektorā apjoms ir samazinājies attiecīgi par 24% un 46%. Ja sadarbības apjoma samazinājumu B2C sektorā lielā mērā varam skaidrot un korelēt ar regulārās cesijas darījumu pieaugumu (tieši šī sektora saistības tiek cedētas attiecīgās sadarbības ietvaros), tad B2B sektora samazinājums visdrīzāk ir saistīts ar kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanos un uzņēmēju spēju nokārtot uzņemtās saistības.

Ja analizējam sadarbības apjomus pa nozarēm, tad visvairāk  lietas apstrādē nodod telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēji un nebanku kreditēšanas uzņēmumi, savukārt kredītiestādes nodod apstrādē vislielākās parādu summas gan, ja skatāmies viena parāda griezumā, gan vērtējot visu apstrādē nodoto parāda summu. 

Runājot par normatīvo aktu regulējuma slogu nozarē, tad pēdējo gadu laikā tas ir ievērojami audzis un uzņēmumiem nākas patērēt ievērojamus resursus, lai visas prasības tiktu ievērotas. Būtiskākie jautājumi, kurus nozares uzņēmējiem ir nācies risināt pēdējo 2 gadu laikā ir fizisko personu datu aizsardzība (2018.gada 25.maijā stājās spēkā jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) prasības. Nozares uzņēmumu izpratne par šiem jautājumiem ir būtiski pieaugusi un, lai arī mūsu nozares riski saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu ir zemi, visi uzņēmumi nopietni strādā, lai šos riskus vēl vairāk samazinātu.